Svinot Dzemdību nama 75 gadu jubileju, atskatāmies pagātnē un strādājam nākotnei

23.11.2022 PDF

Jubilejas priekšvakarā Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Santa Markova atskatās uz iestādes darbības 75 gadiem un runā par Dzemdību nama šodienu un nākotni. Pārdomas publicētas portālā TvNet, 2022. gada 19. novembrī.

"Svinot Rīgas Dzemdību nama 75 gadu jubileju, varam būt lepni, ka trešdaļa no Latvijā dzimušajiem bērniem savu dzīvi ir uzsākuši tieši pie mums. Esam lielākā dzemdību palīdzības iestāde ar pieredzi, tradīcijām un vērtībām. 

Mūsu galvenās vērtības ir mūsu cilvēki – māmiņas un jaundzimušie un, protams, mūsu darbinieki, jo, lai cik liels būtu valsts atvēlētais vai pašu nopelnītais finansējums, bez jomas profesionāļiem Dzemdību nams nespētu pastāvēt. Mūsu kolektīvā strādā ap 400 darbinieku – ar dažādām interesēm, pieredzēm, piederoši dažādām reliģiskām konfesijām, ar dažādām pasē ierakstītām tautībām. Tomēr būdami dažādi, mēs esam vienoti – gan tādēļ, ka darām vienu - pasaulē skaistāko darbu, un mums ir kopīgs mērķis – padarīt katra bērniņa piedzimšanu par jaunās ģimenes priecīgāko un laimīgāko dzīves notikumu, gan arī tādēļ, ka visi dzīvojam vienā zemē – mūsu mīļajā Latvijā.

Mēs vēlamies būt atvērta, mūsdienīga, inovatīva un augsti profesionāla dzemdību palīdzības iestāde, par galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem izvirzot pozitīvu pacientu pieredzi, ilgtspējīgu attīstību, finanšu stabilitāti, racionālu cilvēkresursu plānošanu un rūpes par darbiniekiem kā attīstības garantu ilgtermiņā.

Kā tas viss sākās?

1947. gada 16. jūlijā Miera ielā 45 darbu uzsāka iestāde ar padomju birokrātijai raksturīgu nosaukumu - “Latvijas PSR Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu komitejas Veselības aizsardzības nodaļas Rīgas pilsētas 1. Dzemdību nams.” Rīgas pilsētas 1. Dzemdību nams tika iekārtots vēsturiskā, sarkano ķieģeļu arhitektūras stila ēkā, kurā 20. gadsimta sākumā darbojās Marijas diakonisu biedrības hospitālis.

Pēc Otrā pasaules kara, kad Latvijas galvaspilsētā saplūda iebraucēji no visas plašās PSRS, strauji pieauga nepieciešamība paplašināt arī dzemdību palīdzības iestādes. Tad arī tika nolemts vēsturisko ēku Miera ielā 45 pielāgot Dzemdību nama vajadzībām, un 1947. gadu pamatoti var uzskatīt par Rīgas Dzemdību nama dzimšanas gadu.

Rīgas pilsētas 1. dzemdību namā medicīnas māsa jaundzimušos ved uz barošanu, 1961. gads, fotogrāfijas autors Grigorijs Akmoļinskis

Savukārt daudziem zināmo daudzstāvu ēku uzbūvēja 1978. gadā; tas tika atklāts 6. martā, bet 8. martā sagaidīts pirmais jaundzimušais – meitenīte.

Inženiera Prauliņa ģimene ar 1978. gada 8. martā dzimušo meitiņu, kas bija Rīgas Dzemdību nama jaunajā ēkā pirmais dzimušais bērniņš. No Dzemdību nama arhīva.

Kopš laika, kad jaunās māmiņas nevarēja pēc dzemdībām būt kopā ar jaundzimušo pagājuši jau vairāk nekā 30 gadi. Sākotnēji mātes savus bērnus varēja sastapt tikai zīdīšanas reizēs.

Tēvi par jaundzimušajiem uzzināja vai nu sazvanot konkrēto nodaļu vai arī gaidot zem logiem ziņu no jaunajām māmiņām.

Jaundzimušo tēvi sarunājās ar savu bērnu mātēm, izmantojot Dzemdību nama iekšējā telefona tīkla sakaru sistēmu. Rīga, 1978. gads, fotogrāfijas autors Imants Prēdelis.

1984. gadā Rīgas Dzemdību namā notika pirmās ģimenes dzemdības, un žurnāls Liesma, kurā bija publicētas fotogrāfijas no dzemdībām, kļuva skandalozi slavens. Kaut kas tāds Padomju Savienībā vismaz oficiāli nebija piedzīvots. Tomēr pamazām gan mediķu, gan sabiedrības attieksme pret dzemdību procesu un partnera klātbūtni tajās mainījās, līdz deviņdesmitajos gados dzemdības, kurās sievietei līdzās ir bērniņa tēvs, tuvinieks vai cita uzticības vai atbalsta persona, jau nebija retums.

Aplūkojot dzemdību palīdzības sniegšanas evolūciju, tieši aprūpes modeļa maiņa ir joma, kur pārmaiņas vērojamas vistiešāk. Modelis, kur vienīgais galvenais lēmumu pieņēmējs ir ārstniecības persona, jau palikusi pagātnē, īpaši tik sensitīvā, individuālās vēlmēs balstītā, bet vienlaikus tik grūti prognozējamā augsta riska jomā kā dzemdību palīdzība.

Lai veiksmīgi konkurētu mūsdienu dzemdību palīdzības sniedzēju tirgū, nepieciešama pašreizējām medicīnas tendencēm atbilstoša ārstniecības un aprūpes taktikas maiņa, kurā uzsvars tiek likts uz pacienta centrētu, iesaistošu, pacientam un ģimenei atbalstošu taktiku - kā nepārtraukts un pēctecīgs atbalsts dabīgām dzemdībām un zīdīšanas veicināšanai visos dzemdību palīdzības posmos - no antenatālās aprūpes, uzņemšanas stacionārā, pēcdzemdību aprūpes - līdz izrakstam.

Pacientu centrētu aprūpes modeli sekmīgi integrējām Dzemdību nama ikdienas procesos jau iepriekšējos plānošanas posmos. Nākamā perioda izaicinājums būs šo koncepciju attīstīt jaunā, augstākā pakāpē, īstenojot uz personu centrētā principa integrēšanu (person-centred care) visos līmeņos - rūpējoties par pacientēm un viņu ģimeni kā vienotu veselumu,  rūpējoties par Dzemdību nama darbiniekiem un sabiedrību kopumā (risinot ar mātes un jaundzimušā veselību būtiskus jautājumus).

Uz personu centrēts aprūpes princips jau pēc definīcijas nosaka vienlīdzīgas iespējas un sociālu iekļaušanu, jo akcentē rūpes par cilvēku kā personību, atzīstot un pieņemot katra cilvēka fiziskās, garīgās, emocionālās un sociālās vajadzības, izvēloties katrai pacientei un ģimenei individuāli atbilstošāko un privātumu respektējošāko aprūpes modeli. Sākotnēji nozīmīgs uzdevums ir pilnveidot darbinieku izpratni un apmācīt viņus par pacienta centrētas pieejas īstenošanu dzemdniecībā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, kā arī izglītot un iesaistīt aprūpes procesā ģimeni, sniedzot arī psiholoģisku atbalstu.

Pilnveidojot aprūpes procesus (ģimeni iesaistošs modelis, pacienta centrēts ķeizargrieziens, iejaukšanās dzemdībās tikai pēc pamatotām klīniskām indikācijām, virzība uz aprūpi dzemdībās 1:1), rūpējoties par veselīgu un drošu darba vidi un labvēlīgu mikroklimatu darbiniekiem, kā arī iesaistot sabiedrību un veidojot konstruktīvu, cieņas pilnu dialogu ar iesaistītajām pusēm, var panākt efektīvus uzlabojumus.

Ģimenes dzemdības, 2022.g., fotogrāfijas autore Kristīne Madjare

Nenoliedzami, dzemdību palīdzības nozarē kopumā un katrā stacionārā atsevišķi, tostarp Rīgas Dzemdību namā, ir pilnveidojama un uzlabojama gan komunikācijas kultūra, gan ārstniecības procesu organizācija, kā arī pacientu drošības un kvalitātes standartu paaugstināšana. Taču jāņem vērā, ka ir nenovēršami un ir novēršami faktori. Klīnisko situāciju detalizēta analīze dažādos aspektos, vienotu algoritmu un kvalitātes indikatoru ieviešana un kontrole, regulāra teorētiskā un praktiskā apmācība klīniskajām situācijām pietuvinātā vidē ir efektīvākais uzlabojumu sasniegšanas ceļš novēršamo faktoru izskaušanai vai minimalizēšanai.

Pateicoties augsti kvalificētiem cilvēkresursiem, investīcijām tehnoloģijās un kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanai, jau daudzus gadus Dzemdību nama perinatālās aprūpes kvalitātes rādītāji ir augstākie Latvijā, bet perinatālā un agrīnā neonatālā mirstība Dzemdību namā ir ievērojami zemāka kā Latvijā vidēji.

Palīdzība jaundzimušajam pēc nākšanas pasaulē, 2022.g., fotogrāfijas autore - Kristīne Madjare

Dzemdību namam lojāli klienti ir viena no mūsu pamatvērtībām. Jebkurš Dzemdību namā atkārtoti atgriezies pakalpojuma saņēmējs ir mūsu darba augstākais novērtējums. Tādēļ arī nākamajā periodā nemainīga prioritāte paliek pacientu apmierinātības un līdzesības līmeņa paaugstināšana, sekmējot pozitīvu pacientu pieredzi. Pārdomāta klientu lojalitātes programma, kas veidos ar klientiem ilgtermiņa attiecības, atalgojot Dzemdību namam uzticīgus klientus ar īpašām privilēģijām un bonusiem – piemēram, atlaidēm ģimenes palātu cenām, bezmaksas Ģimenes skolas nodarbībām un lekcijām u.tml.  - veicinās pozitīvu atsauksmju skaitu un konkurētspēju ar citām iestādēm.

Simboliski, ka Dzemdību nama gaskārtu atzīmējam tieši Patriotu nedēļā. Saliedētība un vērtību apzināšanās ir svarīgi laikā, kad tepat kaimiņos aizvien turpinās agresorvalsts Krievijas izraisītais nežēlīgais karš. Solidarizējoties ar varonīgo Ukrainas tautu, mēs atbalstām un palīdzam integrēties mūsu kolektīvā ukraiņu kolēģiem; rūpējamies, lai droši un gaidīti šeit justos ukraiņu māmiņas (līdz šim Dzemdību namā piedzimis 61 Ukrainas kara bēgļu bērniņš), ar atbildību izturamies pret mūsu valsts valodu un palīdzam to apgūt tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā, iesaistāmies labdarības projektos un ziedojumam Ukrainas atbalstam. Tā, piemēram, Lāčplēša dienā ar fonda “Ziedot.lv” iesaisti ziedojām 10 000 eiro medikamentu un medicīnas preču iegādei dzemdību palīdzības sniegšanai Ukrainā. Dāvinot citiem, bagātāki kļūstam mēs paši.

Kopš Latvijas neatkarības, 1991. gada, Rīgas Dzemdību namā piedzimuši jau 195 700 bērnu. (dati līdz 17.11.2022.) Mēs esam lepni par katru jaundzimušo un viņu māmiņu, lai kopā veidotu Latvijas nākotni un labklājību, jo tikai tad, ja Latvijā droši dzims bērni, kuri izaugs un dzīvi veltīs savai valstij, mums būs nākotne. Kā savas valsts un sava darba patrioti esam lepni par savu valsti, un lepojamies ar darbu, ko darām, katru dienu piedzīvojot brīnumu – jaunas dzīvības ienākšanu pasaulē."

Jaundzimušais. 2022.g., fotogrāfijas autore - Kristīne Madjare

 

 
Show log